Kas ietekmē mugurkaula veselību

Ģenētiskie faktori. Tie ir pirmajā vietā. Mugurkaula skriemeļu, disku audu un citu struktūru veselība jāskata kontekstā ar visa organisma stāvokli. Ja organisms nefunkcionē normāli, nav normāla vielmaiņa, sāļu un ūdens apmaiņa, tad jārēķinās ar to, ka cilvēks sāks just pirmās muguras problēmu pazīmes ātrāk nekā citi. Par iespējamo ģenētisko noslieci uz šīm problēmām liecina ne tikai vecākiem, bet arī vecvecākiem, vecāku brāļiem un māsām piemītošas mugurkaula patoloģijas.

Kustību daudzums. „Mūsu laikmetā liela daļa cilvēku pavada laiku pie datora. Redzu jauniešus ar ļoti gļēvi attīstītu muskulatūru, sliktu stāju un lieko svaru,” saka ārsts, „turklāt daudzi domā, ka vienīgais veids, kā svaru mazināt, ir badošanās. Tas būtu pilnīgi nepieņemami. Mugurkaula stiprināšanas trīs vaļi ir peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Peldēšana un citas aktivitātes ūdenī nodarbina visas muskuļu grupas. Tas nenozīmē, ka jāpeld nepārtraukti pusstundu no vietas. Var plunčāties, kā patīk, galvenais – lai kājas neskartu baseina dibenu. Skriešanai jānotiek pa mīkstu segumu, kas var būt gan skriešanas lente fitnesa klubā, gan smilšains meža ceļš. Alternatīva var būt arī nūjošana vai pat pietiekami ilga, aktīva un enerģiska staigāšana. Ja izvēlaties braukšanu ar velosipēdu, jāatceras, ka piemērotākais ir klasisks velosipēds, uz kura braucējs, minot pedāļus, sēž ar taisnu muguru. Vajadzīga kustību dažādība, lai būtu nodarbināta visa muskulatūra un arī saišu aparāts. Fizisko nodarbību ilgums jāpalielina pakāpeniski un jāpadara par regulāru ikdienas sastāvdaļu, jo tās vajadzīgas ne tikai mugurai, bet arī sirds un asinsvadu sistēmai, nervu sistēmas atslodzei, galvas smadzenēm, elpošanai. Būs patīkams tonuss, negribēsies vakarā uzreiz apsēsties, negribēsies mazināt stresu ar ēšanas palīdzību, būs labāka pašsajūta.”

Uzturs. Sabalansētam uzturam ir ļoti liela loma, kaut arī daudzi cilvēki savus ēšanas paradumus absolūti nekontrolē. Daļa uztraucas par uzņemtajām taukvielām, bet lielāko nelabvēlīgo efektu rada tieši pārmērīgs ogļhidrātu patēriņš. Daudzveidīgs uzturs, kurā ir dārzeņi, augļi, pietiekami daudz šķidruma un olbaltumvielu, ietekmē vielmaiņu visā organismā, tai skaitā arī mugurkaulā. Guļvietas izvēle. Ieteicams gulēt uz cietāka pamata, tad cilvēkam naktī vairākas reizes nākas grozīties. Mīkstā gultā viņš ilgi guļ vienā pozīcijā, tiek nospiesti audi, pasliktinās mikrocirkulācija, kas negatīvi ietekmē arī mugurkaulu. Ja gulētājs biežāk maina ķermeņa pozu, audi nav nospiesti un arī mugurkauls ir labāk apasiņots.

Sēdēšanas ilgums. Sēžot iznāk ļoti liela slodze mugurkaula jostas daļas apakšējiem segmentiem un pirmo krustu segmentu. Nav vēlams sēdēt ilgāk par 30 – 45 minūtēm. Ja darba specifikas dēļ ir jāsēž, tad ir tomēr jāatrod dažas minūtes, lai pieceltos un izkustētos. Biomehānikas pētījumi rāda: kad cilvēks stāv taisnām kājām un noliecas 90 grādu leņķī uz priekšu, slodze krustos pieaug aptuveni 15 reizes. Ja cilvēks sēž, tad slodze palielinās vismaz 10 reizes. Ja viņam turklāt ir liekais svars, slodze kļūst vēl lielāka. Ļoti daudzi, jo sevišķi korpulenti cilvēki, saka – sēžot es jūtos vislabāk. Bet tur jau ir tas paradokss: kad saišu un muskuļu aparāts atslābinās, ir tikai slodze uz pašiem mugurkaula lejas segmentiem, tieši uz locītavām un diskiem, kas ar laiku rada skriemeļu disku problēmas un nākotnē var parādīties izteikti bojājumi.